Tomass Tallis Un Gregorio Allegri

1505-1585 1582-1652

Aistros muzika

Source: https://www.webpages.uidaho.edu/~rfrey/166TallisAllegri.htm

Tomass Tallis ir bijis viens no ietekmīgākajiem savas paaudzes angļu komponistiem, kā arī mūsdienās populārākajiem renesanses laika komponistiem. Tallis bija ne tikai ērģelnieks, bet arī darbojās citās profesijās un strādājis pie četriem angļu monarhiem, tostarp Karaļa kapelā. Kopā ar savu slavenāko studentu Viljamu Bērdu viņš no karalienes Elizabetes I ieguva monopoltiesības vokālās mūzikas (nošu) publicēšanai. Tallis vadīja visdinamiskāko periodu angļu mūzikas vēsturē, kura laikā angļu komponisti pēc reformācijas un klosteru apspiešanas pieņēma jaunus kontinentālos mūzikas stilus. Lai arī Talisa mūzikā ir plašs stilu un mērķu klāsts, lielākā daļa viņa radīto darbu ir paredzēti kora muzicēšanai- gan vecākā latīņu motēta, gan jaunākā angļu korāļu stilā. Viņa muzikālajos impulsos parasti dominē liriskās idejas, un viņa polifonija parasti ir homofoniska. Viņu sevišķi neinteresēja tehniskais izpildījums kā tāds, viņa kompozīcijām piemīt rāmums un miers, kas rodas no vienkāršās mūzikas izpratnes, kuru viņš izmantoja, lai veidotu melodisku skanējumu. Viņa sakrālā latīņu kora mūzika ir viņa visaugstāk novērtētais sasniegums; lielākie panākumi ir motetes žanrā ar plaša personiski atlasītu un no latīņu valodas pārtulkotu tekstu klāstu, kas ir veidoti atbilstoši Itālijas un Ziemeļu kontinentālās renesanses meistaru stiliem. Viņa angļu korāļiem bija liela nozīme šī žanra agrīnajā attīstībā.

Mūsdienās Tallis mūzika turpina būt ārkārtīgi populāra. Kā motivācijas avotu to izmanto tādi mūsdienu komponisti kā Ralfs Vaughans Viljamss un Pīters Maksvels Deiviss, kā arī tā stimulējusi angļu koru pievēršanos agrīnās mūzikas izpildīšanai. Lai arī Tallis tehniskie sasniegumi ir blāvi, salīdzinot ar daudziem viņa tuvākajiem laikabiedriem, viņa mūzikai piemīt īpaši izcila komunikācijas prasme, kas joprojām tieši uzrunā klausītājus. ~ Tods Makkombs, Mūzikas ceļvedis

Līdz šim visslavenākais Allegri skaņdarbs ir Miserere mei, Deus, Vulgate Psalms 51 (50). Tas ir sarakstīts diviem koriem (piecām un četrām balsīm).

Skaņdarbs tika komponēts pāvesta Urbana VIII valdīšanas laikā, iespējams, 1630. gados, lai to izmantotu Siksta kapelā, lūgšanu (matina) laikā Svētās nedēļas trešdienā un piektdienā.

Miserere ir viens no visbiežāk rakstītajiem vēlās renesanses mūzikas piemēriem, lai gan tas faktiski tika uzrakstīts pēc hronoloģiskajiem datiem baroka laikmetā; tiek uzskatīts, ka tas pārstāv Romas komponistu skolas mūziku, kuri mūzikas stilu ziņā bija konservatīvi. Tā bija mūzika, kas iedvesmoja tādus komponistus kā Mendelszons, Lists un Mocarts. ~ Tods Makkombs, Mūzikas ceļvedis

Miserere teksts (pielāgotais latviskais tulkojums):

Have mercy upon me, O God, according to thy loving kindness:
According unto the multitude of thy tender mercies blot out my transgressions.
Wash me throughly from mine iniquity, and cleanse me from my sin.
For I acknowledge my transgressions: and my sin is ever before me.
Against thee, thee only, have I sinned, and done this evil in thy sight: that thou mightest be justified when thou speakest, and be clear when thou judgest.
Behold, I was shapen in iniquity; and in sin did my mother conceive me.
Behold, thou desirest truth in the inward parts: and in the hidden part thou shalt make me to know wisdom.
Purge me with hyssop, and I shall be clean: wash me, and I shall be whiter than snow.
Make me to hear joy and gladness; that the bones which thou hast broken may rejoice.
Hide thy face from my sins, and blot out all mine iniquities.
Create in me a clean heart, O God; and renew a right spirit within me.
Cast me not away from thy presence; and take not thy holy spirit from me.
Restore unto me the joy of thy salvation; and uphold me with thy free spirit.
Then will I teach transgressors thy ways; and sinners shall be converted unto thee.
Deliver me from bloodguiltiness, O God, thou God of my salvation: and my tongue shall sing aloud of thy righteousness.
O Lord, open thou my lips; and my mouth shall shew forth thy praise.
For thou desirest not sacrifice; else would I give it: thou delightest not in burnt offering.
The sacrifices of God are a broken spirit: a broken and a contrite heart, O God, thou wilt not despise.
Do good in thy good pleasure unto Zion: build thou the walls of Jerusalem.
Then shalt thou be pleased with the sacrifices of righteousness, with burnt offering and whole burnt offering: then shall they offer bullocks upon thine altar.

Mūziku paraugi:

Tallis: Salvator mundi (Antiphon for Good Friday, commemorating the crucifixion of Jesus at Calvery; written in Latin; 3:58) no albuma Salve Regina – 2001

Tallis: Credo from Mass in Four Voices (7:09) no albuma; Benedictus – Classical Music For Reflection And Meditation – 1999.

Allegri: Miserere (Psalm 51 – Ash Wednesday; 13:51) no albuma A Beginners Guide To Classical (complete) Allegri – 2007 Listen while viewing the Sistine Chapel.

Music for Passiontide from Saint Paul Sunday (American Public Media, broadcast 16 March 2008)